16. martā aprit pieci gadi kopš tā dēvētā referenduma Krimā. Starptautiskā sabiedrība balsojumu Ukrainas teritorijā ar Krievijas militārpersonu klātbūtni un aktīvu dalību atzinusi par pretlikumīgu un spēkā neesošu.
Ar Krimas aneksiju Krievija izrādījusi klaju necieņu pret starptautisko tiesību principiem, radot draudus Eiropas drošībai.
Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālās asambleja, pieņemot 2014. gada 27. marta rezolūciju “Par Ukrainas teritoriālo integritāti” un 2018. gada 17. decembra rezolūciju “Par Krievijas veikto Krimas, Melnās un Azovas jūru rajonu militarizāciju”, ir paudusi skaidru nosodījumu Krievijas īstenotajai Krimas aneksijai.
Latvija konsekventi turpina Krimas aneksijas neatzīšanas politiku un stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu. Saskaņota starptautisko sankciju politika skaidri vēstī Krievijai, ka starptautisko tiesību pārkāpumiem ir sekas. Šā gada 15. martā gan Eiropas Savienība, gan Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret personām, kas iesaistītas 2018. gada novembra incidentā pie Kerčas tilta, kad Krievija sagrāba Ukrainas kuģus un arestēja jūrniekus.
Pamatprincipos vienotā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu politika Krimas jautājumā ir apliecinājums transatlantiskajai vienotībai un demokrātiskās sabiedrības nostājai pret starptautisko tiesību pārkāpumiem. Latvija uzskata par svarīgu saglabāt šādu izpratni reģionālās un globālās drošības jautājumos.